Get Adobe Flash player

Uzturēšanas atļauju

Uzturēšanas atļauju saņemšana

Jau 5 gadus aktīvi nodarbojos ar šo jautājumu. Kopš 2010.g. krietni palielinājas ārzemnieku daudzums, kuri vēlas iegūt uzturēšanas atļauju LR teritorijā, kas savukārt dod iespēju brīvi pārvietoties visās ES dalībvalstu teritorijās.

Kopš 2010.gada 1.jūlija ir stājušies spēkā daudzi jauni grozījumi imigrācijas likumdošanā, kas piedāvā apmaiņā pret dažāda veida ieguldījumiem tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā un brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Latvija ir viena no tādām valstīm Eiropā, kura ir ievedusi tādus likumus, bet neskatoties uz to ir dažas niances, kuras ir vērts zināt.

Daži cilvēki uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir vairāk demokrātiskas un labvelīgākas biznesam, kā arī ir ļoti svarīgi ka nevajag kontaktēties ar ierēdņiem, pārvietojoties Eiropas Savienības valstīs.

Vairāki ārzemnieki grib iedot saviem bērniem izglītību Eiropas Savienībā, un Latvija iedod tādu iespēju, bet gribas pievērst uzmanību, ka uzturēšanas atļauju izsniedz uz 5 pieciem gadiem, ar pienākumu pāreģistrēt to katru gadu.

Vēl viens svarīgs aspekts- kapitāla izvietošanas drošība. Biznesmeņiem tas ir ļoti aktuāli, jo tie grib ieguldīt savu naudu valstīs, kur biznesa noteikumi ir ne tik stingri.


Uzturēšanas atļaujas saņemšanas iespējas:

1.ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā:

Ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kā nodokļus samaksāt ne mazāk kā 20 000 latu saimnieciskā gada laikā valsts un pašvaldības budžetā;

2.finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē:

Veikt finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa;

3.nekustamā īpašuma īpašnieks:

Iegādāties vienu vai vairākus nekustamus īpašumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai vienu vai vairākus nekustamus īpašumus ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu, kā arī nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādam neesamība un darījumu summas samaksai jābūt bezskaidras naudas norēķinu veidā.